Filcēšana
no krāsaina, dabīga un patīkama materiāla - aitas vilnas

Šādi var izgatavot dvieļus, rotaslietas, pirts cepures, siltas istabas čības,
termosu un kafijas kannu sildītājus, arī smalkas dāmu cepures, maciņus,
mufes, kas ir sava veida somiņas apvienojums ar cimdiem.

Tikpat noderīga šī tehnoloģija, lai izveidotu mazas bumbiņas,
ar ko rotaļāties kaķēniem. Tās var savērt uz diega un dekorēt logu.
Minču rotaļām paredzētās jāsafilcē cietākas, dekoriem noderēs arī viegli filcētas.

Filcēšanā izmanto divu veidu tehnoloģijas – slapjo un sauso.
Slapjā ir ievērojami saudzīgāka, kas izmantojama zīda audumiem.
Šo procesu sauc par nunofilcēšanu, kas aizgūta no japāņiem.
Zīda audumiem der tikai slapjā tehnoloģija.

Tas ir darbs tieši rokām – tās saziepē, paņem saujā vilnas šķiedras,
ko burza, spiež. Vilnas šķiedras saķeras ar zvīņām – uz katra vilnas matiņa ir zvīņas,
tās uzbriest un tādējādi labāk saķeras ar šķiedrām. Slapjajā tehnoloģijā
vairāk piemērotas smalkākas vilnas šķiedras, ko ieved no Vācijas.

Gatavojot rotaļlietas, piemēram, lelles, nepieciešama rupjāka vilna,
ko iegūst no Latvijas aitām. Merino vilnai savukārt ir gara un smalka šķiedra,
kas ir svarīgi, lai izgatavotu greznākas lietas, piemēram, dāmu cepures un šalles.

Tā ir sava veida gleznošana – pludināts akvarelis. Kad šķiet, ka izstrādājums nejūk ārā,
paņem to rokās, saziepē un burza, kamēr izveidojas filcs.

Pēc tam gatavo izstrādājumu izskalo viegli remdenā ūdenī,
kam pievienota viena ēdamkarote etiķa, lai neitralizētu sārmu.
Pēc tam izgludina caur mitru drāniņu. Mazgā kā visus vilnas izstrādājumus.

Ja šalles gatavošanai izmantota rupjāka vilna, tā būs asāka,
no smalkākas šķiedras iegūs maigāku izstrādājumu.